Iecavas
novads
IEmāca
Seko: twitter facebook rss instagram

Zari no meklētāju koka

0

Laiks aiznes sev līdzi daudz ko: notikumus, cilvēkus, tomēr visu notikumu vidū ir tas, kas līdzinās kaut kam nepārejošam. Tas attiecas ne tikai uz notikumiem, bet arī uz cilvēkiem, ja tie ir personības.

Katrs cilvēks ir kā grāmata, kurā glabājas daudz vērtīga un saistoša. Un lai man piedod lasītājs, ja atstāsts ir gaužam nepilnīgs, jo tapis, vien pašķirot vāku un dažas dzīves lappuses.

No Iecavas latviešu literatūrā laika posmā līdz pirmajiem pēckara gadiem ienākušas vairākas personības: Valdemārs Kārkliņš, Arnolds Apse, Rūdolfs Kleinbergs, Arnolds Šiņķis, Rūdolfs Bērziņš, Roberts Šūmanis, Anna Bauga ...

Arnolds Apse (1914-1983) romānā «Lepnā Zemgales bajāru cilts» mazliet ar humoru raugās uz notiekošo Iecavas apkaimē. Zemnieks Krišjānis Kugrēns tiek izstrīpots no Iecavas baznīcas draudzes, jo veselu gadu nav rādījies baznīcā, caur ko kļuvis par negantu grēcinieku. Viņš vēlējās apprecēt meiteni Maiju, kuru bija noskatījis arī Iecavas lielkungs. Kugrēns reiz braucis uz Jelgavu. Pretī braucis grāfs Pālens, kura kariete, zirgiem sabīstoties, iebraukusi grāvī. Izglābtais grāfs pēc notikušā atjaunojis Kugrēna iespēju būt Iecavas draudzē un nosvinēt kāzas ar Maiju. Kāzu dāvanas vietā tika prasīts uzcelt jaunu skolu, vecā ir par šauru un par tumšu. Grāfs atbildējis: «..to es izpildīšu! Uzcelšu skolu diviem stāviem un gaišiem logiem!»  Arnolda Apses dēls Jānis arī beidzis Iecavas vidusskolu - 1956.gadā.

Valdemārs Kārkliņš (1906-1964) dzimis Iecavas «Jaunplampjos», mācījies Iecavas skolā, vēlāk dzīvojis ASV. Grāmatā «Mājupceļš» par latviešu trimdiniekiem rakstīts: «Piederība dzimtajam novadam nav tikai formāls biogrāfijas fakts, - Zemgales sakņojums, plašuma izjūta, tāds gluži bajārisks lepnums un pašapziņas atbalsojas arī viņu (t.i., A.Apses un V.Kārkliņa) grāmatu lappusēs.»

Autors sarakstījis romānus, arī romānu ciklu «Dieva zeme» (1935.gads), kur bija iecerētas  12, bet iznāca tikai četras grāmatas, stāstus un lugas. Pārtulkojis vairāk nekā simt cittautu rakstnieku darbus, piemēram, Dž.Golsvērtija «Forsaitu teiku», Ē.M.Remarka «Trīs draugus», M.Mičelas «Vējiem līdzi».

R.Kleinberga īpašums «Strēļu» mājas 70.gadosRūdolfs Kleinbergs - pseidonīms Rūdolfs Dadzis - (1890-1965) dzimis un lielāko daļu mūža pavadījis Iecavā. Iecavas upe ar tās līčiem, ievām un lakstīgalu dziesmām, gar māju kā gara lente ejošais lielceļš, pa kuru devās tuvāku un tālāku māju braucēji un gājēji, palīdzējis atraisīties iztēlei un fantāzijai. Daudz iespaidu rakstnieks mantojis no mātes, viņas nostāstiem. Mācījies Iecavas pagasta skolā. Par savas literārās darbības sākumu pats Kleinbergs uzskatījis 1913.gadu, kad «Jaunā Dienas Lapā» iespiests viņa tēlojums «Jurģu diena», kā arī vairāki stāsti Jelgavas laikrakstā «Sadzīve». Veidojis rakstus Latvijas Lauksaimnieka pielikumā «Mājturība» (1928), piemēram, «Mājturība - valsts pamats», kurā raksta:

«Un tomēr, kad redzam, ka lauku sētās kā pirmās bezdelīgas atgriežas no mājturības skolām un kursiem mūsu zeltenes, prieks iezogas mūsos un mēs garā novēlam viņām visu labu: daiļot mūsu sētas, mūsu pelēko izkliegto lauku dzīvi, visu visu (..).» Lauku dzīves tēlojumi, lauku darbaļaužu raksturojumi, neviltotie sadzīves konflikti Kleinberga darbos ir tā labākā daļa. Autora izcilākie apcerējumi tapuši ap 1932.gadu: «Mākoņi Vitebskā», «Karpovas sausiņi», «Jaunā raža». Līdzvērtīga literārajam darbam ir neatlaidīgā cīņa «Strēļos», viņa dzimtajā sētā. Šīs rūpes aizņēmušas viņa darba laika lielāko daļu un nav ļāvušas izkopt rakstnieka talantu. Lai gan kritiķis J.Grīns atzinis: «Dāvanas jums lielas, pat ļoti lielas Dieva dāvanas, bet tās skolas par maz.»

Arnolds Šiņķis (1918-1979) 1932. gadā beidzis Iecavas sešklasīgo pamatskolu. Skolas gados aktīvi darbojies Mazpulku un Skautu organizācijās. Trīsdesmitajos gados Iecavas novadā bija rosīga sabiedriskā darbība, kas veicināja dzimtenes mīlestības un patriotisma jūtu audzināšanu, jauniešu vispusīgu izglītošanu uz aktīvu līdzdarbošanos dažādos pasākumos - kora dziedāšanā, teātra spēlē. A.Šiņķis sarakstījis vēsturisku grāmatu «Kurzemes cietoksnis», kurā attēlo notikumus Kurzemes katlā. Mana vecāmamma ir mācījusies vienā klasē ar grāmatas autoru. Viņa izlasīja šo grāmatu un atcerējās savas jaunības notikumus. Viss esot uzrakstīts tieši tā, kā bijis.

Pirmā darba vieta Iecavā no 1927. līdz 1933.gadam bija Annai Kapteinei (Baugai). Aizgājusi prom, jo skaitījusies melnajā - valstiski neuzticamo inteliģentu - sarakstā. Līdzi viņai aizgājusi Iecavā iemantotā iesauka Tīģeris un aizraušanās ar dāliju audzēšanu. Tad A. Bauga pievērsusies tulkotājas darbam, daudz tulkojusi pasaulslavenu autoru darbus: J. Hašeka «Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā», H. K. Andersena «Pasakas», vēl ap simt grāmatu un piecdesmit lugu no angļu, čehu, vācu, slovāku un krievu valodas. Kāpēc viņa to darīja? «Tulkošanas darbs mani valdzina. Ar katru jaunu autoru iejūtos citā pasaulē, citā rakstības veidā. Ik grāmatā autors taču ieliek un atstāj savu labāko daļu - realitātes atklāsmi, viedokli, problēmu risinājumus. Allaž esmu personību ielenkta. Tulkojot un atveidojot varu ar tām sarunāties. Ar vārdu sakot, atrodos visizcilākajā sabiedrībā.»

Skolotājs Rūdolfs Bērziņš, Luda Bērziņa brālis, 30.gados papildinājis jaunlatviešu paveikto darbu - Liel-Eecavā un Džūkstē pierakstījis 577 tautasdziesmas.

Visas upes klusu gāja,
Iecavīte skanēdama,
Kā tai bija neskanēt,
Tā nes zeltu, sudrabiņu.

 Folkloras vākšanas darbu kopā ar skolēniem turpināja skolotāja Lilija Blosfelde (ap 1938. gadu), kā arī Iecavas 7-klasīgās pamatskolas audzēkņi, kad skolu vadīja tās pārzinis Roberts Šūmanis (laikā no 1927. līdz 1940. un no 1941. līdz 1945.gadam). Pavisam Iecavā pierakstītas 2066 folkloras vienības.

Roberts Šūmanis bija īsts veco laiku skolmeistars: vadīja skolu, vadīja stundas un rīta lūgšanas, kora dziedāšanu, piedalījās dažādās komitejās. Atrada laiku rakstu darbiem. Sarakstījis senu dziesmu mūsdienu ritmā 3 cēlienos «Pēc tāliem maldu ceļiem» un Bauskas spiestuvē «Burtnieks» iespiestus noteikumus «Kas jāzin vecākiem bērnus pamatskolā sūtot». Tur minēti cēloņi skolēnu nesekmībai un tas, kas ir jāievēro vecākiem, piemēram, nesekmības cēloņi ir gan slikts dzīvoklis, gan vecāku nesaderība, gan bērna bailes un dažādi ilgstoši traucējumi un nekārtības bērna dvēselē. Vecāku pienākumi ir nelaist bērnu viņam nepiemērotās vietās un izrīkojumos, uzdevumu burtnīca ir jāpārbauda un attiecīgā vietā jāparaksta, lai apliecinātu, ka to lasījuši, un citi ieteikumi. Vai tādus noteikumus nevajadzētu izdot atkārtoti?

Ir cilvēki - ar talantu un prātu apveltīti, no kuriem nāk labestība, bet kuriem nav lemts pacelties zvaigžņu augstumos. Nav daudz tādu cilvēku, kuri tic un dara to, ko saka viņa naivā, labsirdīgā, visu labu redzošā sirds. Bet ir cilvēki, kas dzīvo un mirdz, ja ne grāmatā, tad līdzcilvēku sirdīs, un tas ir pats galvenais.

Solvita Lauzēja

 

Lapas informācija atjaunota:    06.01.2015
TWITTER
Iecavas novads
21 aug
RT @AndisAndiszo: Baltijas ceļš pie Iecavas https://t.co/w7Jw7tU06i