Iecavas
novads
Seko: twitter facebook rss instagram

Jābūt gataviem iesaistīties integrācijas procesos

10.11.2016 0

Oktobra beigās Iecavas novada domes pārstāves piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Horvātijā, kur projekta partneri no piecām valstīm guva ieskatu bēgļu problēmu risināšanā. Novembrī projekta aktivitāte plānota Tallinā.

Jābūt gataviem iesaistīties integrācijas procesos
FOTO: Anta Kļaveniece un no I.Bramanes albuma

Attēlā: Projekta ietvaros igauņu partneri izveidojuši galda spēli, kas paredzēta kā instruments komunikācijai un integrācijai personām bez valodu zināšanām. Ineta Bramane: «Manuprāt, spēle varētu lieti noderēt arī mūsu skolās kā labs metodiskais materiāls dažādu tēmu padziļinātai apguvei. Spēles paraugs nodots Iecavas novada domes Izglītības nodaļai, bet, iespējams, tiks iegādāti vēl 10 spēles komplekti lietošanai pašvaldības izglītības iestādēs.»

 

 

Pagājušajā rudenī dalība kontaktu veidošanas seminārā Lietuvā, ko finansēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, vainagojās ar sekmīgu partneru komandas izveidi, un biedrība «Balkānu zieds» guva atbalstu projektam PassworLd Eiropas Komisijas programmas Eiropa pilsoņiem sadaļā Pašvaldību tīklojumi. Projektā ir iesaistīti deviņi partneri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Horvātijas un Vācijas.

Projekts uzsākts, lai veicinātu pieredzes apmaiņu par imigrantu integrācijas procesiem un problēmām sabiedrībā, meklējot to risinājumus un pašvaldību savstarpēju atbalstu. Tā kā Latvijai jāuzņem 531 patvēruma meklētājs un apzināmies, ka tos izvietos pašvaldībās, iesaistījāmies, lai gūtu lielākas priekšzināšanas situācijas risināšanā, ja tāda radīsies.

Kopumā projekta ietvaros no šī gada jūlija līdz nākamā gada maija beigām paredzēti seši pieredzes apmaiņas pasākumi.

Laika posmā līdz novembrim notikušas trīs projekta aktivitātes

Projekta atklāšanas sanāksme jūlijā Ropažu Kultūras un izglītības centrā vienkopus pulcēja vairāk nekā 20 pārstāvjus no dažādām Latvijas pašvaldībām un ārvalstu viesus. Bija iespēja apskatīt patvēruma meklētāju centru Muceniekos, kur mīt ap 200 cilvēku. Vizītes dalībnieki centra pārstāvei jautāja par patvēruma meklētāju dzīvi, gaidot atbildīgo iestāžu lēmumu. Interesējās par ikdienas nodarbēm, bērnu skolas gaitām, latviešu valodas apguvi, palikšanu Latvijā un iespējām atrast darbu.

Igauņiem un lietuviešiem noderīga šķita mūsu valsts līdzšinējā pieredze, bet Vācijas un Horvātijas delegāti skaidroja, kā ir tad, kad ar citas rases, ticības un krietni atšķirīgāku tradīciju pārstāvjiem nākas dzīvot plecu pie pleca ikdienā.

Projekta partneri apmeklēja arī Iecavas novada pašvaldību, kur Iecavas Mūzikas un mākslas skolā tos laipni sagaidīja domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis un skolas direktore Ineta Pilverte. Pēc skolas apskates un dalībnieku daudzajiem jautājumiem par mūsu pašvaldību, kā arī atzinības izteikšanas par pašvaldības atbalstu izglītībai, atkal atgriezāmies pie projekta tēmas, lai pārrunātu iepriekšējā dienā uzzināto. Par iecavnieku ikdienas pieredzi ar citas kultūras pārstāvjiem - ķīniešiem - stāstīja pašvaldības Sabiedriskās kārtības dienesta pārstāvji Lūcija Muceniece un Igors Stepančenko.

5. un 6. oktobrī Rīgā, Nacionālās bibliotēkas telpās notika plaši apmeklēta patvēruma meklētāju tēmai veltīta konference. Vairāk nekā 230 dalībnieki guva detalizētu informāciju par iespējami veiksmīgāku bēgļu integrāciju sabiedrībā, par problēmām, ar kurām var nākties saskarties, un daudzām detalizētām lietām, ko jau pieredzējušas citas valstis. Konferencē uzstājās 18 lektori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Horvātijas. Par integrēšanos Latvijas sabiedrībā stāstīja puisis no Eritrejas, kā arī Saeimas deputāts Hosams Abu Meri. Konferenci apmeklēja Iecavas novada pārstāves Agra Zaķe, Jana Arāja, Sigma Strautmale, Lūcija Muceniece un Ineta Bramane.

Ne Horvātija, ne Latvija nav bēgļu galamērķis

Projekta trešā aktivitāte - konference un pieredzes apmaiņas vizīte – no 25. līdz 27. oktobrim norisinājās Horvātijā, kur pašvaldību pārstāvēja projektu vadītāja Ineta Bramane, Sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale un iepirkumu speciāliste Evija Poļakova.

Ceļš turp un atpakaļ autobusā ilga četras dienas, galapunktā (pilsētā Metkovič) pavadījām divas dienas, bet vienu dienu veltījām Bosnijas un Hercegovinas apmeklējumam, lai iepazītos ar musulmaņu ikdienu un uzzinātu, kā sadzīvo dažādas reliģiskās kopienas – musulmaņi, katoļi un pareizticīgie.

Konferencē par migrācijas procesiem informēja Horvātijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis, kurš atzina, ka tam bēgļu apjomam, ar kādu saskārās horvāti 2015. gada septembrī, kad Ungārija slēdza savas robežas bēgļu plūsmai, kas virzījās caur Horvātiju, nav iespējams sagatavoties. Valdības izveidotā darba grupa bija vien situācijas apzinātāji un darbu koordinētāji, bet to īstenošanā bija iesaistīta visa sabiedrība – sākot no valsts, pašvaldībām, armijas, policijas, mediķiem un beidzot ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem. Bēgļus izmitināja ne tikai šim nolūkos paredzētajos centros un armijas būvētajās telšu pilsētās, bet arī viesnīcās, jo viss iepriekšminētais jau bija pārpildīts. Ieskatam - laikā no 2015. gada septembra līdz 2016. februārim nelielajā Opatovacas pilsētā tika izmitināti 600 000 bēgļi, galvenokārt no Sīrijas un Afganistānas, no kuriem tikai 15 procentiem bija personu apliecinoši dokumenti. Kopējais iedzīvotāju skaits Horvātijā ir 4,25 milj.

Horvātijai, tāpat kā Latvijai, Eiropas Savienība ir noteikusi bēgļu kvotu (1600), kura, neskatoties uz bēgļu lielo īslaicīgo pieplūdumu, joprojām nav aizpildīta, jo neviena no abām valstīm nav bēgļu iecerētais galapunkts.  

Tām ES valstīm, kurās nav plānoti tik lieli imigrantu pieplūdumi, iesaka neizvietot visus vienā pilsētā vai nelielā pašvaldībā. Tam ir nepieciešama institucionālā kapacitāte un resursi, kuri var izrādīties nepietiekami. Arī no integrācijas procesa un kārtības uzturēšanas viedokļa nav ieteicams ļaut veidot imigrantu kopienas.

Lietuvas pārstāve informēja par nevalstisko organizāciju piesaisti, lai nodrošinātu imigrantu iekļaušanos sabiedrībā. Igaunietes informēja konferences dalībniekus par bēgļu centru Vao ciemā un jauniešu iesaisti integrācijas procesos, kā arī par programmu, kas izstrādāta Igaunijā, lai integrētu imigrantus sabiedrībā.

Pēc konferences sarunās ar vietējiem uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem nonācām pie kopīgas atziņas, ka vairumā gadījumu bēgļu un patvēruma meklētāju cerētais galamērķis ir ekonomiski attīstītās valstis – Vācija un Skandināvijas valstis. Ne Latvija, ne Horvātija lielākoties nav viņu plānotā turpmākās uzturēšanās vieta, taču mums jābūt gataviem iesaistīties integrācijas procesos, ja pašvaldības teritorijā nonāktu šādas ģimenes. 

Runājot par dalību Eiropas Savienībā un tās piedāvātajām finanšu iespējām projektu īstenošanā, noskaidrojām, ka Horvātijā tiek īstenoti projekti, kas vērsti uz dabas un vides aizsardzību, vietējas nozīmes vides objektu attīstību, kā arī valstiski nozīmīgi projekti. Ņemot vērā, ka reģionā pamatnodarbe ir mandarīnu audzēšana un to eksports, iestāšanās ES 2013. gadā un tai drīzumā sekojošais Eiropas aizliegumu tirdzniecībai ar Krieviju lika mandarīnu audzētājiem meklēt alternatīvus tirgus savas produkcijas realizācijai, jo Krievija tradicionāli ir bijusi ļoti nozīmīgs Horvātijas mandarīnu noieta tirgus.

Ceļā uz Bosniju un Hercegovinu skatījāmies projekta vadītājas Astras Ozolas sarūpēto filmu, par dažādu kultūru un reliģijas radītiem aizspriedumiem, kas izraisa problēmas jauniešu ikdienas dzīvē. Sarajevā (Sarajevo) tikāmies ar musulmaņu kopienas pārstāvi, kas īsumā mēģināja radīt priekšstatu par vietējo kopienu ikdienas dzīves un reliģiju savstarpējo mijiedarbību. Musulmaņi ir pārsvarā (50%), bet otru pusi dala katoļi un pareizticīgie. Musulmaņu skaits valstī aizvien pieaaug un veidojas pat atsevišķas musulmaņu pilsētas. Starptautiskā koledžā Mostarā (Mostar) tikāmies ar tās studentiem un iepriekš minētās filmas režisori, pārrunājām sabiedrības attieksmes iespējamo maiņu pēc filmas noskatīšanās.

Projekta partneri bija arī parūpējušies, lai īsajā laikā, ko pavadījām Horvātijā, mums būtu iespēja kaut nedaudz iepazīt reģiona galveno specifiku un kultūru – apskatījām košos mandarīnu laukus, Korčulas salas vecpilsētu, izbraucām ar laivām pa upi, kā arī mājupeļā iegriezāmies Krkas Nacionālajā parkā. Paldies horvātu partneriem un projekta vadītājai par daudzveidīgajiem apmaiņas vizītes iespaidiem!

21. un 22. novembrī projekta partneri tiksies atkal. Šoreiz apmeklēsim Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un tur esošo skolu, kurai ir 20 gadu pieredze dažādu tautību bērnu integrācijā. Pašlaik kopā ar igauņu bērniem skolā mācās 90 dažādu tautību imigrantu bērni, tostarp no bēgļu ģimenēm. Būs iespēja apmeklēt arī bēgļu centru Vao ciemā un jauniešu centru, kā arī plānota diskusija par jauniešu iespējām iesaistīties integrācijas procesos.

Nākamgad projekta ietvaros notiks konference Viļņā un bēgļu centra apmeklējums Vācijā, kā arī noslēguma pasākums – tepat, Latvijā.

Ineta Bramane
Attīstības nodaļas vadītāja
Lapas informācija atjaunota:    10.11.2016
TWITTER
Iecavas novads
18 sep
Vēl līdz piektdienai vari paspēt pieteikt kandidātus apbalvojumam! https://t.co/FTMPyUtEQV https://t.co/cGYHiqdQiF