Iecavas
novads
Seko: twitter facebook rss instagram

Steidz palīgā dzīvībai kritiskos brīžos

29.10.2018 0

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šā gada 1. jūlijā sāka īstenot pilotprojektu, kurā dienas laikā uz izsaukumiem dodas vairākas jauna veida brigādes ar diviem mediķiem, kur mediķi paši vada arī operatīvo transportu. Pilotprojektā tika izveidotas piecas brigādes - trīs Rīgā un pa vienai Daugavpilī un Jūrmalā. Vairāki iecavnieki interesējas, vai arī Iecavas atbalsta punktā gaidāmas šādas izmaiņas.

 

Steidz palīgā dzīvībai kritiskos brīžos
FOTO: Anta Kļaveniece

Attēlā: NMPD Zemgales reģionālā centra Iecavas atbalsta punkta brigāde Nr. 526 - vecākā ārsta palīdze Vēsma Balode (no labās), operatīvā transportlīdzekļa vadītājs Aivars Šimiņš un brigādes otrā persona Egija Ignatova.

NMPD direktore Liene Cipule: «Pilotprojekts rāda, ka arī Latvijā varam veidot brigādes, kurās operatīvo medicīnisko transportlīdzekli vada paši mediķi, līdzīgi kā tas ir daudzviet Eiropā.  Šādi organizējot darbu, mēs spējam nodrošināt tikpat augstu operativitāti un darba kvalitāti. Turklāt varam radīt mediķiem motivējošus darba apstākļus un lielāku atalgojumu. Arī sabiedrība no tā iegūst. Proti, esošo resursu ietvaros varēsim nodrošināt vairāk brigāžu tieši dienas laikā, kad izsaukumu ir daudz. Tas dos iespēju uzlabot brigāžu operativitāti.»

Lai arī pilotprojekts ir pierādījis, ka darbs pēc šāda modeļa rit sekmīgi, NMPD Zemgales reģionālā centra Iecavas atbalsta punkta vecākā ārsta palīdze Vēsma Balode skaidro, ka Iecavā šāds jauninājums netiks ieviests, jo to iespējams īstenot tikai lielajās pilsētās, kur strādā vairākas brigādes, nevis viena, kā tas ir Iecavā.   

Palīgā dodas tuvākā brīvā brigāde

Uz jautājumu, cik lielu teritoriju apkalpo Iecavas atbalsta punkts, V. Balode atbild, ka dienests nestrādā pēc teritoriālā principa, bet uz izsaukumu dodas tā brigāde, kura konkrētajā brīdī ir brīva un atrodas izsaukuma vietai vistuvāk, tā nodrošinot lielāku operativitāti. Iecavas brigāde dodas uz izsaukumiem ne tikai pašu novadā, bet arī uz Vecumniekiem, Jāņupi, Ķekavu, Baldoni, Bausku. Vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad jādodas uz izsaukumu arī Jelgavā, jo pēc slimnieka aizvešanas uz Jelgavas slimnīcu brigāde atbrīvojusies, taču, tā kā visas Jelgavas brigādes bijušas aizņemtas, izsaukums nodots iecavniekiem - tuvākajai brīvajai brigādei.

Tāpat gadījumos, kad Iecavas brigāde ir izsaukumos ārpus novada, uz izsaukumiem Iecavā steidz NMPD kolēģi no Bauskas un Jelgavas, un tas nozīmē, ka bez palīdzības neviens nepaliek. «Maiņai sākoties, nekad nezinām, kurp izsaukumi mūs aizvedīs. Tagad mūs var aizsūtīt arī uz Lietuvu, jo ar kaimiņvalsti ir parakstīts sadarbības līgums,» stāsta ārsta palīdze. Šāda sistēma palielina NMPD operativitāti, un V. Balode apstiprina, ka, piemēram, viņas praksē kavētu ierašanos uz izsaukumu nav bijis, brigāde vienmēr uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem spējusi reaģēt Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajā laikā, kas ir 15 minūtes pilsētās un 25 minūtes lauku teritorijās.

Jāpalīdz situācijās, kad apdraudēta dzīvība

Diemžēl NMPD darbu apgrūtina sekundārie izsaukumi, kad pacientam ir kādas sūdzības, bet viņa dzīvība nav apdraudēta. «Sabiedrībai būtu jāatsakās no termina «ātrā palīdzība», jo neatliekamās palīdzības galvenais uzdevums ir palīdzēt patiešām kritiski smagiem pacientiem vai cietušajiem. Vienkāršāku saslimšanu gadījumos, kad, piemēram, ir paaugstināta temperatūra, sākusies kāda vīrusu saslimšana, sasāpējusies mugura vai gūta neliela trauma, ir vairākas citas iespējas, kur vērsties pēc kvalificētu mediķu padoma: ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, bet ārpus ģimenes ārsta darba laika pašam vai ar kāda ģimenes locekļa palīdzību jādodas uz tuvāko ārstniecības iestādi vai arī jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Jāatceras, ka laikā, kamēr NMPD brigāde dodas uz sekundāru izsaukumu, kādam citam var būt nepieciešama palīdzība, lai glābtu viņa dzīvību,» uzsver V. Balode.

NMPD brigāžu noslogošana sekundāros izsaukumos ne tikai mazina mediķu iespējas operatīvi reaģēt un nokļūt negadījuma vietās, kad jāpalīdz patiešām kritiski smagiem pacientiem vai cietušajiem, bet ir arī finansiāli neefektīva un veicina mediķu izdegšanu.

Kā rāda NMPD dati – tajos novados, kur iedzīvotājiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, tiek reģistrēts mazāk izsaukumu. Iedzīvotāji savlaicīgi ar ģimenes ārsta palīdzību risina veselības jautājumus un rūpējas par profilaksi, tāpēc retāk nonāk situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība.

NMPD atgādina – uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults) un citas kritiskas situācijas.

Uz kuru slimnīcu vest, nosaka hospitalizācijas plāns

NMPD Iecavas brigāde lielākoties sirdzējus nogādā Jelgavas pilsētas slimnīcā, bet retos gadījumos ar konkrētu diagnozi arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Nesen presē izskanējušo informāciju, ka drīzumā pacienti tiks vesti arī uz Bauskas slimnīcu, V. Balode nosauc par cilvēku maldināšanu. Dienests šādu rīkojumu nav saņēmis un hospitalizācijas plānā Bauskas slimnīca nav iekļauta. Bauskas slimnīcā nav tik daudz speciālistu, kas spētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nav iespējams veikt nepieciešamos izmeklējumus.  Slimnīcā var saņemt tikai sekundāro palīdzību. 

«Diemžēl pastāv mīts, ka cilvēki slimnīcā var nokļūt tikai ar neatliekamās palīdzības mašīnu. Nē, tā nav tiesa. Jebkuram pacientam, ja ir notikusi lielāka vai mazāka nelaime, ir tiesības ar savu automašīnu jebkurā diennakts laikā vērsties jebkuras slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Neviens viņu neaizraidīs un neprasīs nosūtījumu. Pacients tiks izmeklēts tieši tāpat, kā tas, kurš atvests ar NMPD automašīnu. Arī ārstēšana, maksas apmērs un rinda uz pieņemšanu no tā nemainās.»

Profilaktiskās apskates - atbildība par savu veselību

Visiem ir zināms, ka savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, ja hroniskas kaites ir ielaistas. Taču, lai arī Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests (NVD) jau kopš 2009. ga-da īsteno valsts apmaksātu vēža agrīnas atklāšanas programmu, aicinot veikt krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes, daudzi izvairās doties pie ārsta gadiem ilgi, kā arī ignorē īpašās uzaicinājuma vēstules.

Ar katru gadu atsaucība dalībai vēža skrīningā pakāpeniski palielinās, taču tā joprojām ir zema. No Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ir zināms, ka vēža profilaktiskās pārbaudes veic tikai 25-34,5% no visiem uzaicinājuma vēstuļu saņēmējiem. Tādēļ arī statistikas dati ir skaudri – savlaicīgi tiek diagnosticēta vidēji trešā daļa audzēju, bet pārējiem vēzis tiek atklāts brīdī, kad ārstēšana vairs nevar sniegt pilnvērtīgu rezultātu.

Arī Iecavas novadā cilvēki šajā ziņā ir ļoti pasīvi, novērojusi V. Balode. Ģimenes ārsti cenšas pacientus motivēt, gan satiekoties kabinetā, gan zvanot, taču nevienu nevar piespiest iziet apskates ar varu. Katram pašam ir jābūt atbildīgam par savu veselību. «Man ir ļoti liels prieks, ka Iecavā cilvēki sporto, iesaistās pašvaldības realizētā veselības projekta bezmaksas aktivitātēs. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir svarīgi rūpēties par savu veselību. Man būtu vēl lielāks gandarījums, ja cilvēki tikpat aktīvi ar sapratni un atbildību izturētos pret visiem preventīvajiem pasākumiem, ko piedāvā un apmaksā valsts,» teic V. Balode. «Liela daļa sabiedrības domā, ka var dzīvot zili zaļi, uzdzīvot, ēst, ko vēlas, un tad aizies pie daktera, iedzers vienu tabletīti, kļūs veseli un dzīvos ilgi un laimīgi.»

Jāatgādina, ka vēža agrīnās atklāšanas programmas ietvaros sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados tiek izsūtīts uzaicinājums veikt dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu, savukārt sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums veikt krūts vēža skrīninga izmeklējumu. Slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs veic pacientiem - gan sievietēm, gan vīriešiem - vecumā no 50 gadiem reizi gadā kā skrīninga testu zarnu vēzim. Šie izmeklējumi sniedz iespēju regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, laicīgi atklāt priekšvēža stāvokļus vai onkoloģisku slimību agrīnā stadijā. Turklāt konkrētās vecuma grupās izmeklējumus apmaksā valsts un par tām nav jāmaksā pacienta iemaksa.

V. Balode atgādina, ka skrīninga testu zarnu vēzim var veikt pie ģimenes ārsta vai laboratorijā. Ģimenes ārstes Ilzes Vaičekones praksē, kur Vēsma Balode arī strādā par feldšeri, ar šo vienkāršo testu izdevies atklāt problēmas daudziem pacientiem. Pateicoties tam, ka slimības iedīgļi atklāti laikus, pacienti ir izgājuši ārstēšanas kursu un atgriezušies pilnvērtīgā dzīvē. «Ja vēzi atklāj vēlīnā stadijā, tad gan rezultāts parasti ir tikai viens un visbēdīgākais. Un tas nenotiek tikai ar tiem cilvēkiem, par kuriem raksta presē, bet arī ar ļoti daudziem tepat mums līdzās. Tāpēc gribētos skaļi kliegt - cilvēki, sarosieties! Diemžēl vēža pacientu skaits pieaug, un tas nav saistīts tikai ar diagnostikas uzlabojumiem. Stress, ķīmija mums visapkārt, pārtikas un gaisa kvalitāte, elektromagnētiskais starojums - tas viss atstāj ļoti lielu iespaidu uz cilvēka organismu,» stāsta ārsta palīdze.

Anta Kļaveniece
Lapas informācija atjaunota:    29.10.2018
TWITTER
IecavaLV
21 jan
5. februārī Iecavas novada pašvaldības administrācijā notiks SIA LLKC Bauskas konsultāciju biroja rīkotās mācības a… https://t.co/RLUlDwtelp