Projekta tiešais mērķis bija īstenot lokāla līmeņa pētījumu, kas novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā, izmantojot jaunatnes politikas ietekmes mērīšanas rīku - jaunatnes politikas īstenošanas indeksu.
Pētījumā kopumā tika vērtētas astoņas jomas jeb dimensijas: «Izglītība un apmācība», «Nodarbinātība un uzņēmējdarbība»; «Veselības aizsardzība un labklājība»; «Sociālā iekļaušana»; «Kultūra un radošums»; «Jaunatnes līdzdalība»; «Jaunatne un pasaule» un «Brīvprātīgais darbs».
Jaunieši tika aicināti piedalīties aptaujā un aizpildīt elektronisku anketu. Aptaujas izlase tika veidota atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajai metodoloģijai, lai respondentu dalījums, saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, atbilstu kopējam teritoriālās vienības demogrāfiskajam sadalījumam pēc vecuma, dzimuma un tautības, par pamatu ņemot jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Saņemtas 118 anketas, no kurām par derīgām un metodoloģijai atbilstošām tika atzītas 100 anketas. No respondentiem 30 jaunieši bija vecumā no 13 līdz 15 gadiem, 19 - vecumā no 16 līdz 19 gadiem, 51 - vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Dati tika svērti pēc dzimuma, vecuma, tautības un jauniešu skaita katrā no vecumgrupām.
Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Iecavas novada jaunatnes politikas īstenošanas indeksa rādītājs nav būtiski atšķirīgs no kopējā Latvijas indeksa (Iecavas novads - 49 punkti, Latvija - 51 punkts) un atbilst vidējam novērtējumam. Tas norāda, ka jaunatnes politikas īstenošana, pašu jauniešu redzējumā, līdzīgi kā Latvijā, Iecavas novadā notiek viduvēji, apliecinot, ka jauniešu iespējas sekmīgi sagatavoties un iekļauties pieaugušo dzīvē kopumā ir pietiekamas, bet ir jāveicina jaunatnes situācijas uzlabošanos visos aspektos, lai sasniegtu labākus rādītājus.
Visaugstāk novērtētie kritēriji Iecavas novadā ir «Nodarbinātība un uzņēmējdarbība» un «Veselības aizsardzība un labklājība», kas atbild uz jautājumiem «Kā jaunieši novērtē savu iegūto prasmju kvalitāti saistībā ar iekļaušanos darba tirgū?» un «Kāds ir vispārējais jauniešu fiziskās veselības un labklājības līmenis?».
 Teju 40% aptaujāto apgalvo, ka nākotnē vēlētos kļūt par darba devēju un nodarbināt citas personas, bet 14% vēlētos kļūt par pašnodarbināto. Savukārt 83% apgalvo, ka viņu izglītības pieredze ir piemērota, lai iekļautos darba tirgū atbilstoši savām iecerēm. Gandrīz 88% apgalvo, ka ir apmierināti ar savu dzīves kvalitāti, vērtējot izglītības iespējas, hobijus un brīvā laika iespējas, finanses, veselību un drošību, un 58% savu veselības stāvokli novērtējuši kā labu.
Viszemāk novērtētās jomas ir «Jaunatne un pasaule» un «Līdzdalība», kas atbild uz jautājumiem «Kā jaunieši izjūt savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu un cik lielā mērā jaunieši aktīvi interesējas par dažāda līmeņa notikumiem?» un «Kādas ir jauniešu iespējas iegūt viņiem vēlamu izglītības un apmācības pakalpojumu apmēru?».
Vērtējums «Jaunatnes un pasaules» jomā norāda uz zemu jauniešu aktivitāti un vēlmi iesaistīties sabiedriskās un politiskās norisēs, apliecinot to, ka jauniešiem pietrūkst pārliecības par spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu dažādos līmeņos. Lai gan savas izglītības kvalitāti Iecavas novadā kopumā kā labu (pozitīvu) novērtējuši 82% un izglītības iestādēs piedāvāto aktivitāšu un pulciņu daudzumu un dažādību labi (pozitīvi) novērtējuši 63% respondentu, kopumā arī dimensija «Izglītība un apmācība» novērtēta zemu. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka ir zems jauniešu informētības līmenis par pulciņu un aktivitāšu pieejamību ārpus skolas.
28.oktobrī ar pētījumu padziļināti iepazinās Jaunatnes konsultatīvā padome un jaunatnes lietu speciāliste S.Serkova, kura darbu domē sāks 20.novembrī. Lai gan tika izteikta kritika izstrādātajai vienotajai metodoloģijai, norādot uz neprecizitātēm jautājumu un terminu formulējumā, diskusijas gaitā radās vairāki secinājumi, kas iesniegti pašvaldības Izglītības nodaļai. Konsultatīvās padomes biedri diskutēja par iespēju veidot atvērto durvju dienu pasākumus, lai jauniešiem nodrošinātu informāciju par iespējām iesaistīties biedrību darbībā, sprieda par informācijas kanālu izvēli, neformālās izglītības pasākumiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kuri saistīti ar pētījuma rezultātiem.
Pētījums «Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšana Iecavas novadā» ir vienīgais pašvaldības rīcībā esošais dokuments, kas informē par esošo situāciju jaunatnes jomā. Pētījumā iegūto rezultātu analīze sniegs iespēju izstrādāt risinājumus jaunatnes situācijas uzlabošanai Iecavas novadā. Ar pētījumu var iepazīties pašvaldības mājaslapas www.iecava.lv sadaļas «Pašvaldība» apakšsadaļā «Pētījumi» .
Pētījumu veica SIA «Factum», kas izvēlēta tirgus aptaujas rezultātā šī gada aprīlī. Kopējās pētījuma izmaksas ir 871,20 eiro.
Projekts īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2014.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Pētījums

Prezentācija