Iecavas
novads
Seko: twitter facebook instagram

Patriotisms bija mūsu drošākās bruņas

17.10.2014 0
Šogad UNESCO nedēļā no 13. līdz 19. oktobrim ikviens bija aicināts caur personisko pieredzi vai kāda cita tuva cilvēka atmiņām, stāstiem un leģendām iepazīt un izcelt kultūras mantojumu, kas iekļauts kādā no UNESCO starptautiskajiem vai nacionālajiem sarakstiem. Liela daļa pasākumu, tostarp arī Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā notikušais, bija veltīti Baltijas ceļam, kam šogad atzīmēta 25. gadadiena. Nozīmīgākās liecības par Baltijas ceļa organizēšanu un norisi iekļautas UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā.

Šogad UNESCO nedēļā no 13. līdz 19. oktobrim ikviens bija aicināts caur personisko pieredzi vai kāda cita tuva cilvēka atmiņām, stāstiem un leģendām iepazīt un izcelt kultūras mantojumu, kas iekļauts kādā no UNESCO starptautiskajiem vai nacionālajiem sarakstiem. Liela daļa pasākumu, tostarp arī Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā notikušais, bija veltīti Baltijas ceļam, kam šogad atzīmēta 25. gadadiena. Nozīmīgākās liecības par Baltijas ceļa organizēšanu un norisi iekļautas UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā.



16. oktobra pēcpusdienas tematiskā pasākuma «Baltijas ceļa stāsti» viesis Edvarta Virzas bibliotēkā bija toreizējais Baltijas ceļa koordinators Iecavā Uldis Godainis. Pasākumu ievadīja Borisa Rezņika un Valda Pavlovska dziesma «Atmostas Baltija», kas visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju atmiņās iespiedusies īpaši spēcīgi un uzskatāma par neoficiālo Baltijas ceļa himnu. Trīs nācijas, viena vēsture. Lai atsauktu atmiņā tā laika notikumus, fragmentus no Sandras Kalnietes 2000. gadā izdotās grāmatas «Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza» nolasīja Santa Vītiņa. Baltijas ceļam bija ļoti nozīmīga loma Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanā. Rokās sadevušos cilvēku rinda no Tompeja pils Tallinā cauri Latvijai līdz Ģedimina tornim Viļņā pierādīja pārējai pasaulei, ka draudzīgu nāciju vienotība var mainīt vēstures gaitu. Vienotās alkas pēc brīvības iedvesmojušas arī pārējo pasauli. Vēl tagad daudzi ārzemnieki teic: «Latvija ir tur, kur cilvēki sadevās rokās.»


Uldis Godainis, uzsākot savu stāstījumu, uzreiz gan uzsvēra, ka viņa atmiņā spilgti iezīmējies viss Latvijas Tautas frontē (LTF) aizvadītais dzīves posms. Tieši par Baltijas ceļu atmiņu esot mazāk, jo to organizēt esot bijis vieglāk, nekā ko citu, jo cilvēki bija ļoti atsaucīgi un organizēti un uz ceļa Iecavas posmā brīvu vietu nebija. Daudz sarežģītāki apstākļi bija LTF nodaļu un atbalsta grupu dibināšanas (1988) un barikāžu (1991) laikā. U. Godainis pastāstīja, kā, būdams kultūras nama direktors, viņš uzzīmējis afišu ar aicinājumu tikties un jautājumu «Vai Iecavā vajadzīga Tautas fronte?». Sēdējis kabinetā un domājis, vai kāds vispār atnāks. Taču iecavnieki bijuši gana aktīvi, sanākusi pilna mazā zāle. Arī starp tautfrontiešiem ne vienmēr valdījusi saskaņa, jo tās rindās bijuši gan mērenie, gan karstie, kas vēlējās straujākas, radikālākas izmaiņas. Iecavas nodaļa bijusi gana karsta. Uzņēmumos nodibināt Tautas frontes atbalsta grupas dažkārt nebija tik vienkārši, jo priekšnieki aktīvistus centās nomierināt ar solījumiem atlaist no darba. Ļoti saspringts bijis barikāžu laiks, kad Uldis Godainis ar vairāku vīru komandu no Iecavas divas nedēļas piedalījušies Augstākās padomes apsardzē. Neviens nezināja, vai kādreiz vēl būs lemts atgriezties mājās.       

 

«Izjūtu dziļu cieņu pret tiem cilvēkiem, kas toreiz palīdzēja, - ne man, bet visai Latvijai. Diemžēl jau pēc to dienu notikumiem ir atradušies ne mazums «baļķa nesēju», bet daudzi, kas atradās neatkarības veidošanas pirmajās rindās, ir aizmirsti. Tādēļ nedrīkst klusēt un ar tā laika darbiem ir nevis jālielās, bet labā nozīmē jālepojas, lai mūsu bērni zinātu vēsturi. Uz jautājumu, vai tas bija tā vērts, katram atbilde jāatrod pašam. Es uzskatu, ka bija vērts, bet darbi nav padarīti līdz galam, ir jāiet tālāk,» sacīja U. Godainis. Viņam piekrita arī Natālija Banka, aktīva Tautas frontes un barikāžu dalībniece: «Rakstnieks Augusts Saulietis ir teicis, ka «patriotisms tautai ir tās dzīvības spējas, drošākās bruņas pret visām nedienām», tāpēc jaunajiem tas jāuzņem no mūsu stāstiem un atmiņām.»

Noslēgumā bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja aicināja ikvienu piedalīties projektā «Baltijas ceļa stāsti», kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Baltijas ceļa notikumiem caur dzīvo vēsturi - Baltijas valstu iedzīvotāju stāstiem. Interneta platformā www.thebalticway.eu vēl līdz 2014. gada beigām ikviens var publicēt savu Baltijas ceļa stāstu, lai tas kļūtu pieejams arī nākamajām paaudzēm gan virtuālajā vidē, gan muzeju un bibliotēku kolekcijās.

Anta Kļaveniece

Lapas informācija atjaunota:    17.10.2014
TWITTER
Iecavas novads
09 jūl
❗️Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs Iecavas novada pašvaldības administrācijas 1. stāvā b… https://t.co/z0d6ntLeGn