Iecavas
pilsēta un pagasts
Seko: twitter facebook instagram

“Tā ir dāvana Iecavai, jo šeit ir mūsu mājas”

03.12.2021 0

Iecavas Mūzikas un mākslas skola pirms valsts svētkiem saņēma skaistu dāvinājumu no mākslinieces Tatjanas Paļčukas-Rikānes. Tagad glezna rotā skolas 2. stāva vestibilu, priecējot ikvienu iestādes apmeklētāju.

“Tā ir dāvana Iecavai, jo šeit ir mūsu mājas”
FOTO: A. Kļaveniece. Taņa un Pēteris pie jaunākajām mākslinieces gleznām. Pēdējā no tām pabeigta tikai pirms dažām dienām.

«Izvēlējāmies gleznai vietu, kur vairāk plašuma un kur vairāk cilvēku to redz. Visi, kas to jau paspējuši apskatīt, gleznu atzinīgi novērtē. Tā patīk gan darbiniekiem, gan audzēkņiem, gan skolas viesiem. Esam ļoti pateicīgi par šo dāvinājumu!» pastāstīja skolas lietvede Evita Vīksna.  

Foto: E. Vīksna. Gleznas dāvinājumu no Pētera Rikāna un Tatjanas Paļčukas-Rikānes ar lielu pateicību saņēma Iecavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Māra Vilciņa-Rugāja.

Ideja par gleznas radīšanu un dāvināšanu radusies pirms trim gadiem, kad izskanējusi informācija par pilsētas statusa piešķiršanu Iecavai. «Domājām tā - ja vari, tad dari! Ja sirds dod impulsu, tad tam jāseko,» stāsta Tatjana Paļčuka-Rikāne un viņas dzīvesbiedrs un mākslas aģents Pēteris Rikāns. «Līdz šim esam uzdāvinājuši vairākas gleznas. Dāvinām tiem, kas mūs mīl.» Viens darbs pērn uzdāvināts Valmieras muzejam, kur notikušas divas Taņas gleznu izstādes; vienu no saviem agrīnajiem darbiem māksliniece uzdāvinājusi Bauskas muzejam, bet Iecavai šis jau ir otrais dāvinājums. «Tā ir dāvana Iecavai, jo šeit ir mūsu mājas.»

Sākotnējo ieceri gleznu pasniegt pilsētas svētkos bija jāatmet Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, un tagad tā skolai nodota pavisam klusi, bez skaļām ceremonijām. Taņa atviegloti nopūšas un atzīst, ka pompozitāte viņai nepatīk. Daudz būtiskāk esot zināt, ka darbs ir nonācis savā vietā un cilvēkiem tas patīk. Publiska runāšana izstādēs esot tīrākās mocības. «Saprotu, ka vajag, bet ir grūti sevī to pārvarēt. Labi, ka ir Pēteris. Vienmēr saku, ka Dievs mani pažēloja un iedeva man Pēteri.»

Tatjanas Paļčukas-Rikānes darbi ir izsmalcināti, līdz visniecīgākajām niansēm pārdomāti. Arī Iecavas Mūzikas un mākslas skolai dāvinātajā darbā ir daudz detaļu un katrai sava nozīme. Taņa stāsta, ka vēlējusies gleznai piešķirt nacionālu garšu, tāpēc iepriekš pētījusi Jūlija Madernieka un citu 20. gadsimta sākuma latviešu gleznotāju darbus. Māksliniece radījusi darbu tā, lai, aplūkojot gleznu, šķistu, ka skaties uz senu fotogrāfiju. Drusku naiva, papildināta ar dekoratīviem elementiem, kā fanfaru slavas dziesma skolai. «Tās ir tradīcijas, kuras tiek turpinātas mākslas darbos, bijušas raksturīgas tā laika izdevumiem, kartēm. Tā kā glezna tapusi kā dāvinājums skolai, tajā, protams, ir bērni. Un jauns mākslinieks pie balta audekla. “Tas ir mirklis, kad esi pašā sākumā un ir milzīga atbildība par pirmo triepienu. Kā paveiksi, tā arī būs,” skaidro māksliniece. Viņai pašai vienmēr ir bijusi ļoti svarīga glezniecības kultūra. Allaž prātā palicis pasniedzēja akadēmiķa Eduarda Kalniņa teiktais, ka glezna nedrīkst smaržot pēc sviedriem. Skatītājiem ir jāredz vieglums. Taņa stāsta, ka, neskatoties uz lielo pieredzi, pirmajam gleznas triepienam viņa ļoti gatavojas: “Ir jāatrod sevī harmonija, lai ir ne tikai vajadzīgās sajūtas, bet arī prāts noskaņots.”

Tatjana turpina cītīgi gleznot, taču viņas darbi netop ātri. Savulaik pamēģinājusi gleznot abstrakcijas, taču sapratusi, ka tas viņai neder. «Ja gleznot ir pārāk viegli, ar laiku dvēselē rodas tukšums. Jo uzdevums sarežģītāks, jo man interesantāk. Kad ir neziņa, varēšu vai nevarēšu uzgleznot kādu seju vai parādīt gleznā dažādas faktūras. Man nekur nav jāsteidzas un nevienam nav jāizdabā. Savulaik teicu Pēterim - laikam kādreiz esmu dzīvojusi Francijā, viņiem ir izteikta brīvības sajūta. Man arī patīk brīvība.» Vēl Taņa piebilst, ka viņas gleznu pirmsākums ir sajūtas. Un tikai tad galvā dzimst domas, kā tās savā darbā parādīt. Māksliniece uzskata, ka tehniskais zīmējums, krāsu kultūra un kompozīcijas prasme, ir absolūti svarīgi profesionāļa amata pamatakmeņi mākslinieka jaunrades procesā. Un prast uzzīmēt to, kas radies domās, ir tas pats, kas komponistam uzrakstīt galvā dzimušo melodiju nošu rakstā. Kā smej, amats vispirms, ģenialitāte pēc tam. Tikai abi kopā ir tas, kas nopietnā darba procesā rada augstas raudzes mākslas darbus. Tas gan ir pretrunā ar mūsdienu “meinstrīma” tendenci, kad amata prasme nav vajadzīga un ģeniālas lietas rodas paģiru sindroma vai “es tā jutu” rezultātā. Un mūsdienu mākslas zinātnieki tad var stundām stāstīt, kas skatītājam ir jāierauga, ar kāju vai špakteli izsmērētas krāsas laukumos.

Pēteris stāsta, ka vienā no lielākajām mākslas interneta vietnēm ArtPrice ir apkopota informācija par pasaulē atzītu mākslinieku darbiem un cenām. Tā teikt, ja esi ArtPrice, tad tev jau ir vārds. No vairāk nekā 760 tūkstošiem tur esošo mākslinieku vairums ir mūsdienu mākslas pārstāvji un tikai pāris tūkstoši akadēmiskās, reālistiskās glezniecības skolas pārstāvju, kuru vidū arī Taņa. Vietnē atrodama grupa Tatjanas Paļčukas-Rikānes (ar mākslinieka pseidonīmu Tatyana Palchuk) gleznu. Akadēmiskā gleznošana mākslinieku vidū vairs nav tik populāra, jo tas prasa laiku un ilgstošu darbu.

Kopumā mākslas telpa, tāpat kā daudzas lietas mūsdienās, arvien biežāk pārceļas uz interneta vidi - gleznu izstādes un izsoles notiek virtuāli. Arī iecavnieces gleznas ir atrodamas vairākās mākslas platformās. Nogādāt pašas gleznas izstādē, tērēt laiku, spēku un līdzekļus, lai paši tur nokļūtu, ir daudz sarežģītāk. Tādēļ Taņa un Pēteris atteikušies arī no nesenajiem uzaicinājumiem piedalīties izstādēs Venēcijā un Šanhajā.

 

Par gleznotājas sasniegumiem un augsto novērtējumu pasaulē atgādina darbnīcas siena, kas noklāta ar diplomiem un sertifikātiem. Nupat to papildinājis Čehijas glezniecības konkursā iegūtās godalgas apliecinājums. Tā sanācis, ka ārvalstīs Tatjanas Paļčukas-Rikānes talants ir pamanīts un novērtēts augstāk nekā Latvijā. Arī pēdējo desmit gadu laikā pārdotās gleznas pārsvarā aizceļojušas pāri robežai. Ik pa laikam notiek izstādes arī Latvijā, taču pēdējos pāris gados pandēmijas dēļ kultūras dzīve rit pieklusināti. Ierobežojumu dēļ atcelta arī izstāde Bauskas muzejā, kurai bija jānotiek novembrī un decembrī.

Uz jautājumu par nākotnes iecerēm, Taņa atbild, ka plāns ir neslimot un radīt atkal kaut ko jaunu. «Ideju ir tik daudz, ka vajadzīgas vēl divas dzīves, lai to visu uzgleznotu!”

Anta Kļaveniece
Iecavas novada pašvaldības administrācijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Lapas informācija atjaunota:    03.12.2021