Iecavas
novads
Seko: twitter facebook instagram

Administratīvi teritoriālās reformas komisija uzklausa Zemgales reģiona pašvaldības

18.02.2020 0

Turpinās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām sagatavošana otrajam lasījumam. Piektdien, 14.februārī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija sāka uzklausīt Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus.

Paust viedokļus bija aicināti pašvaldību vadītāji no Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Vecumnieku un Viesītes novada, kā arī Jēkabpils pilsētas domes.

Likumprojekta pielikumā paredzēts veidot Bauskas novadu, apvienojot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu, ar administratīvo centru Bauskā.

Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, ņemts vērā, ka esošais pašvaldību funkciju apjoms (111 funkciju) ir veidojies pakāpeniski, apvienojot rajonu un vietējo pašvaldību funkcijas. Lai pašvaldības funkcijas izpildītu patstāvīgi un par samērīgām izmaksām, novadu teritorijas tiek veidotas tuvu bijušo rajonu pašvaldību mērogam, pamato jaunā iedalījuma iniciatori.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks Saeimas komisijai atgādināja, ka pašvaldības organizētajā aptaujā iecavnieki ir pauduši noraidošu attieksmi pret piedāvāto modeli, iekļaujot Iecavas novadu Bauskas novadā.

A. Mačeks norādīja, ka apspriešanai nodotais Bauskas novada profils izveidots, balstoties uz vairākiem maldinošiem datiem, piemēram, par iedzīvotāju skaita prognozi, kā arī tajā norādīta nekorekta informācija par sadarbību izglītības jomā.  Analizējot pašreizējo novadu sadarbību, ievērtētas tās jomas, kurās Iecavas sadarbojas ar Bauskas novadu, taču aizmirsta, piemēram, kopīgā darbība ar Ķekavas Reģionālo pašvaldības policiju.

Veiksmīga sadarbība ar kaimiņu novadiem iespējama dažādos variantos. Lemjot par iespējamām sadarbībām, Iecavas novada pašvaldība gadu gaitā ir centusies izraudzīties optimālos risinājumus, lai veicinātu pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu. A. Mačeks atgādināja, ka ir jomas kā, piemēram, reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas īstenošana, kas tieši neietekmē ne iedzīvotājus, ne budžetu. Citādi ir, piemēram, ar būvvaldi – neizveidojot savu būvvaldi, bet vairākiem novadiem uzturot kopīgu institūciju, 10 gados uz darbinieku atalgojumu vien Iecavā ietaupīts pusmiljons eiro. Savukārt attiecībā uz «Bauskas rajona lauku partnerību», ko savulaik dibinājušas Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldības, jau tagad redzams, ka mūsu mērķi un vajadzības ne vienmēr saskan.

Par to, ka iecavniekiem Bauskas virziens nav saistošs, liecina iedzīvotāju mobilitātes rādītāji. 35% strādā uz vietas Iecavas novada teritorijā, 50% darba gaitās dodas Rīgas virzienā, un tikai 3,2% - uz Bausku.

Tāpat A. Mačeks uzsvēra, ka laikā, kad pastāvēja bijušais rajons, Iecavas teritorijas attīstība nav notikusi vēlamajā tempā. Pēc patstāvīga novada statusa iegūšanas apzināti izaugsmi ietekmējošie faktori un Iecavas pašvaldība uzrādījusi augstu ekonomiskās attīstības tempu, izceļoties Zemgales reģiona novadu salīdzinājumā. Tas akcentēts jau Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesores Baibas Rivžas vadībā veiktajā pētījumā 2013.gadā. Arī Latvijas Universitātes pētījumā, kas pēc VARAM pasūtījuma veikts 2018. gadā, Iecavas novads definēts kā viens no septiņiem ekonomiskajiem centriem reģionā.

Zemgales pašvaldību vadītājus Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija turpina uzklausīt otrdien, 18.februārī, kad viedokļus aicināti sniegt pašvaldību vadītāji no Auces, Dobeles, Engures, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Ozolnieku, Tērvetes un Tukuma novada, kā arī Jelgavas pilsētas domes.

Beata Logina
Lapas informācija atjaunota:    18.02.2020
TWITTER
Iecavas novads
03 apr
Lai veicinātu attālināto mācību pieejamību, kvalitatīva satura apgūšanu un sniegtu lielāku atbalstu vecākiem, īpaši… https://t.co/o1YEjGowfJ