Iecavas
pilsēta un pagasts
Seko: twitter facebook instagram

Pētījums atklāj pārsteidzošus faktus

26.05.2021 0

Maija sākumā tika saņemts pirmais apjomīgais pētījums par ēku Grāfa laukumā 3. Kā jau vēstīts iepriekš, pērnā gada nogalē pašvaldība ēku iegādājās īpašumā un jau šī gada sākumā tika apstiprināts pirmais Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts Iecavas muižas klēts ēkas arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei.

Pētījums atklāj pārsteidzošus faktus
FOTO: Iecavas muiža. Johana Rūdolfa Šturna zīm. 1661

Finansiāli salīdzinoši nelielā projekta apjomīgais rezultāts ir sniedzis būtisku ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un tā saglabāšanai nākotnē. Muižas klēts ēkas izpēti veica SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arhitekts, būvpētnieks, restaurators–vecmeistars arhitektoniski mākslinieciskās izpētes specialitātē Ilmārs Dirveiks. Ēka pētniekam ir atklājusi savus līdz šim rūpīgi glabātos noslēpumus. Taču - ne visus...

Pieņēmums, ka ēka celta kā brūzis, izrādījies kļūdains, jo pētījumi atklājuši pārsteidzošu faktu – sākotnēji šī ēka nav bijusi mūra celtne. Celta kā guļbūve, vēlākā laikā (ticamāk - 19. gs. pirmajās desmitgadēs) pārbūvēta savdabīgā veidā: jumta konstrukcijas griestu un grīdas sijas tikušas saglabātas, bet guļbaļķu ārsienas aizstātas ar mūrētām, galvenās fasādes sienu pārceļot par apm. vienu metru uz priekšu. Šīs pārbūves rezultātā klēts zaudēja lieveni ar jumta pārkari, bet ieguva tam laikam saimniecības ēkām netipiski cienīgu, mūrētu, gludi apmestu fasādi ar frontonu un rustotu arkatūras imitāciju.

Arhīvā pieejamie dokumenti par Iecavas mužas apbūvi nedod iespēju nepārprotami identificēt «veco klēti» kādā no senākajām, 17. gadsimtā būvēto ēku, vietām, tomēr pieļaujams, ka pagrabi, kuri atrodas zem klēts, veidoti jau agrāk.

Iespējams, ka muižas klēts ēka celta uz pagraba, kas saglabājies no senākās Iecavas muižas apbūves un atradies zem kādas no zīmējumā redzamajām ēkām. Šī ēka, pārdzīvojusi Napoleona armijas iebrukumu, kā arī Pirmo un Otro pasaules karu, ir «dzīva» vēsturiska saikne ar muižas pastāvēšanas laiku 17. gadsimtā.

Objektu varētu nosaukt arī «trīs vienā»! Klēts ēka ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa «Iecavas muižas apbūve ar parku». Tai ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības statuss ar Nr. 8552. Savukārt ēkas vējrādītājam ir valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss ar Nr. 3018.

Vējrāža bildi ar drona palīdzību fotografējis Vilnis Dreimanis.

 

 

Veiktās izpētes darba uzdevums bija fiksēt visus objektā esošos arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgos būvelementus, apkopot ēkas būvvēstures datus, pievienojot aktuālus komentārus, iegūt datus, kas būtu izmantojami atjaunošanai un pieminekļu aizsardzības normatīviem un principiem atbilstošu saglabāšanas pasākumu plānošanai un veikšanai. Izpētes rezultāti ir nozīmīgs ieguldījums ēkas atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai nākotnē atjaunotā ēka kalpotu sabiedrībai gan kā tūrisma un rekreācijas objekts, gan kā vēsturisks uzskatāms izziņas materiāls.

Projekts «Iecavas muižas klēts arhitektoniski mākslinieciskā izpēte» tika īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, piešķirtais finansējums - 2000 eiro.

 

 

Ineta Bramane, Kārlis Sinka
Lapas informācija atjaunota:    26.05.2021